Par asinsdonoru autobusa šoferi Igors Pčelins strādā astoto gadu. «Patīkami braukt. Bieži vien citi šoferi dod ceļu, gluži kā ātrajai palīdzībai.»
Otra tāda vīra kā Igors nav. Viņš brauc ar vislielāko busu, kurā pārvadā asinis. Veiksmīgas dienas beigās autobusā ir ap 30 litriem. Igoram ir divi kolēģi Asinsdonoru centrā - Vjačeslavs un Antons, taču viņi stūrē mazākus autobusus, kuros asinis ziedot nevar. Tajos pārvadā aprīkojumu un personālu. Igora buss ir vienīgais, kurā uzņem arī donorus.
Lielais asinsdonoru autobuss ar sarkano sirdi uz sāna regulāri dodas uz kādu vietu Latvijā un uzņem donorus. Kādā rudens dienā autobuss stāv pie Brīvības pieminekļa, un donori kāpj iekšā un ārā nemitīgi. Iekšpusē rosās divas medicīnas māsas, viņu palīgs, ārsts, laborants, reģistrators un Igors. Lustīgs un izdarīgs vīrs. Daudz laika runāt viņam nav, jo, sēdēdams savā šofera krēslā, viņš veic ierakstus donoru apliecībās un izraksta dokumentus, kas apliecina, ka donoram nākamā darbdiena pēc asins nodošanas ir brīva.
