Silvija Brice. Foto — Ieva Salmane.
Tulkotāja Silvija Brice stāsta, kā iejušanās autorā palīdz viņai tulkot pasaules literatūras nozīmīgākos darbus. Un kāpēc viņa apkopoja savus pierakstus grāmatā Baigās piezīmes
Stāstīt par Silviju Brici nav nepieciešams. Maz ir tādu tulkotāju, kuru radošajai darbībai grāmatu mīļotāji sekotu līdzi ar tādu aizrautību, ar kādu tūkstošiem latviešu seko Silvijas Brices darbam. Ja ne viņa, mēs nebūtu lasījuši Grasu, Rušdi, Vulfu, Atvudu, Mērdoku, Orvelu, Makjuanu un citus slavenus rakstniekus lieliskā latviešu valodā. Ar viņas gādību esam arī ieguvuši iespēju lasīt vairākus pamatīgus vēstures pētījumus.
Tulkojot Silvija Brice nemanāmi, taču fundamentāli mainījusi kultūras telpu Latvijā. Tāpēc, kad sociālajos tīklos paklīda runas, ka Zvaigzne ABC ir sagatavojusi izdošanai pašas Brices rakstītu grāmatu, izcēlās maza jezga — kad to izdos, kāpēc vēl nav grāmatnīcās, kas tas par darbu? Baigās piezīmes ir lielās gaidīšanas vērtas. Tā ir brīnišķīga iespēja beidzot iepazīt Silviju Brici tieši tādu, kāda viņa ir.
