«Paldies!» — šis ir pirmais žests, ko jaunās māmiņas Guntai Birnītei parāda, kad bērniņš piedzimis un pielikts pie krūts. Foto — Alise Šulca, Picture Agency.
Gunta iekāpa automašīnā un raudāja. Asaras pašas lija. Tik spēcīgs bija pārdzīvojums pirmajās dzemdībās, kurās viņa piedalījās kā atbalsta persona nedzirdīgai māmiņai. Tas bija pirms četriem gadiem. Pašlaik Gunta par saviem sauc piecus mazuļus, kuru piedzimšanas brīdī bijusi klāt. Par atbalsta personu viņa kļuva, piesakoties Latvijas Nedzirdīgo savienības un Eiropas Sociālā fonda projektā Nepalikt vieniem klusumā. To novērtējusi arī starptautiska žūrija, iekļaujot projektu konkursa RegioStars Awards finālā kā vienu no labākajiem Eiropas Savienībā.
Gunta strādā Latvijas Nedzirdīgo savienībā par zīmju tulkotāju un sekretāri Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas katedrā. Viņas mamma ir dzirdes invalīde, un klusā pasaule nav sveša.
