Guna Rukšāne. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency.
Kad puķu veikali vairs nesmaržo, atkal godā jāceļ pašu audzētie vienkāršie ziedi, kuri priecē ne tikai ar krāsām, bet arī ar aromātu. Grāmatas Flokši autore Guna Rukšāne sola Latvijā aktualizēt flokšu modi
Gunas telefons zvana bez mitas. Numuru viņa sociālajos tīklos ielikusi pie paziņojuma par atvērto durvju dienām vīra, pazīstamā dārznieka un selekcionāra, Jāņa Rukšāna krokusu siltumnīcā. Arī mēs ieejam. Saulīte caur plēvi nekurināto telpu sasildījusi līdz 18 grādiem, tur smaržo simtiem krāsainu ziedu. Pats saimnieks, sagaidot viesus, staigā metru virs zemes — todien pirmo reizi izplaukusi jauna krokusu suga, pašrocīgi ievākta kalnos Turcijā.
Bet Gunas siltumnīcā otrpus pagalmam vēl valda ziema. Baseiniem, kur aug viena no viņas mīlestībām — ūdensrozes —, virsū ledus. Guna plaši atver durvis, paceļ podiņu ar tikko izlīdušiem zaļiem lapu čemuriem: «Flokši. Rudenī iesēti sēklaudži. Jebkurš var ievākt pašapputes sēkliņas un iesēt podiņā. Jāatstāj ārā pa ziemu — bez sala nekā nebūs! Arī lilijas bez sala nezied. Pavasarī floksis sāks augt un rudenī jau ziedēs. Kur vēl atrodama otra tāda kultūra? Nekādi septiņi gadi kā peonijām vai trīs kā lilijām!»
