Uzaugusi trimdā Vācijā, Margita Gūtmane izlēma, ka rakstīs latviešu valodā. Tomēr pēc atgriešanās dzimtenē turējusies atstatu no latviešu literārās vides. Foto — Daiga Kalniņa.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Ar Margitu Gūtmani sarunājas Ojārs Lāms un Elvis Friks
Margita Gūtmane (1943) ir Rietumvācijā uzaugusi latviešu rakstniece. Mātes māsa viņu zīdaiņa vecumā paņēma līdzi bēgļu gaitās. Stokholmas Universitātē un Hamburgas Universitātē studējusi literatūras vēsturi, teātra zinātni un etnogrāfiju. Debitējusi literatūrā ar dzejoļu krājumu Ēnu spēles (1971). Kopš 1996. gada beigām dzīvo Latvijā. Vairākkārt izdota grāmata bērniem Minkāns (1985, 1990, 2004) un arī citi darbi — mīlestības dzejoļi Tava ķermeņa ainavas (1991), Vēstules mātei (1998), Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās (2012).
Mēs tiekamies Krustpilī, rakstnieces dzīvesvietā. Ilgāku laiku esam uzstājīgi aicinājuši Margitu uz sarunu, bet cienījamajai literātei vienmēr kāda nevaļa. Maz iztaujāta, reti izvilināta publisko starmešu gaismā, Margitas možā personība Latvijā palikusi it kā nomaļus, asais intelekts — īsti neizmantots. Kad izskanēja ziņa, ka Margitai Gūtmanei piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrā, devāmies apsveikt. Pateicoties Ivetai Tālei, folkloristei un grupas Saucējas dibinātājai, tikām arī pieņemti. Rakstniece Latvijas Literatūras gada balvu jau reiz ir saņēmusi — par biogrāfisko prozu Dzīve ir viens vella izgudrojums, kurā lasītājs iepazīst dzejnieces Veronikas Strēlertes radošo dzīvi Margitas atmiņās un personīgās fotogrāfijās. Savukārt mūža balvu par ieguldījumu Latvijas literatūrā dzejniece, tulkotāja un proziste Margita Gūtmane saņem par bērnu grāmatu Minkāns, kas tapusi, viņai vēl trimdā dzīvojot, un jau vairākās paaudzēs priecē gan mazus, gan lielus lasītājus Latvijā. Dzejprozā rakstītajās Vēstulēs mātei trimda rakstniecei kļūst gan par poētisku valodu, gan par mūžīgu tagadnes stāvokli arī Latvijā. Gūtmanes sirdsgudrā, jūtīgā dzeja un proza veido un stiprina trimdas literatūru, un arī met tiltu starp Latvijā palikušajiem un no tās aizbraukušajiem. Viņa arī atdzejojusi vācu valodā daudzu latviešu autoru darbus.
