«Tagad arī mūsu kultūrā ir tāds stāvoklis, kurā sabiedrība ir kļuvusi gļēva un tai vairs nav īstu emociju,» domā rakstnieks Egīls Venters. Foto — Kristaps Kalns.
Ar Egīlu Venteru sarunājas Mārtiņš Mintaurs
Egīls Venters ir latviešu rakstnieks, sešu romānu, trīs stāstu krājumu un lugas Pelnu lietus autors, kopš 1990. gada publicējis arī recenzijas un rakstus par literatūras kritiku. LZA Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieks (1985—1990), žurnāla Grāmata (1990—1992) un žurnāla Karogs (1998—2000) redaktors, vadījis kino un teātra kritikas nodaļu laikrakstā Literatūra un Māksla Latvijā (2000—2002).
Mārtiņš Mintaurs ir vēsturnieks, žurnāla Domuzīme vēstures nodaļas redaktors. Interesējas un raksta par kultūrpolitiku Latvijā un latviešu literatūru 19. un 20. gadsimtā.
Vēstījumi, kas atspoguļo gan laiku, gan citas dimensijas un ļauj ieskatīties cilvēka būtības atspulgā, ikdienas kņadā bieži paliek nepamanīti. Egīla Ventera tekstos pagātne, tagadne un nākotne pastāv līdzās, un cilvēks tās piedzīvo vienlaikus. Iespējams, tieši tā ir eksistenciālisma būtība. Nupat klajā nācis sestais Ventera romāns Lūnas impērijas hronika, un tas ir iemesls sarunai par dzīvi un literatūru ar rakstnieku, kura darbi daļai lasītāju vēl jāatklāj.
