Felipes un viņa sievas Renātes meitas Laura, Anna un pastarīte Elza, kura palikusi aizkadrā, Brazīlijā katru gadu gaida Jāņu svinēšanu. Ģimene cenšas ieviest arī citas latviešu tradīcijas, piemēram, olu krāsošanu un kaujas Lieldienās. Foto no personīgā arhīva.
Kamēr Latvijā Jāņiem tikai gatavojamies, Brazīlijā tie jau nosvinēti — 8. jūnijā Novaodesā desmito reizi notika Festa Ligo, bet nākamajā dienā otro gadu — Līgo skrējiens. Ja svētkus sauktu par «Jāņiem», brazīlieši izrunātu «Žaņi», tāpēc nolemts tos dēvēt par «Līgo», jo šī vārda izruna portugāļu valodā īpaši neatšķiras no latviešu, paskaidro Festa Ligo rīkotājs Felipe de Karvaļo-Albrehts. Viņam ir latviešu saknes — lai arī sarunājamies angliski, Felipe veikli iepin kādu vārdu vai pat teikumu latviešu valodā.
Vecmammas dzimtenē Felipe ir bijis vairākkārt un pavadījis šeit vairākus mēnešus. Latvijā viņš satika sievu Renāti, piedzīvoja Jāņus, arī īstus saulgriežus ar senču rituāliem. Savukārt Jāņu svinēšanu Brazīlijā aizsāka Ralfs Kļaviņš, kurš tobrīd bija Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības prezidents. Reiz ciemos ielūdza arī Felipi. Katrs atnesa savu cienastu, bija ugunskurs un koklētāja no Latvijas. «Novaodesā ir daudz latviešu. Vairums satiekas baznīcā.» Taču tiem latviešiem, kas nav baptistu draudzē, īsti nebija iespējas sanākt kopā. «Spriedām — varbūt sarīkojam Jāņus, kuros varētu piedalīties ikviens?» Arī tie, kuriem latviešu sakņu nav.
