«Man patīk kārtība un noteikumi, tad varu labi strādāt un sasniegt mērķus,» paziņo NBS kapelāne Estere Pumpura. Foto — Gints Ivuškāns.
Lūgšana kaujas laukā. Ievainotā lūgšana. Lūgšana par mirstošu biedru. Mirstošā lūgšana. Lūgšana un pateicība pēc kaujas. Estere Pumpura uzdāvina mazu atgādņu grāmatiņu. Ar tik smagiem uzdevumiem jaunā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapelāne vēl nav saskārusies. Viņa kopš 1. janvāra strādā Militārās policijas vienībā, kas apsargā Valsts prezidentu un pili. Protams, rotācijas kārtībā kapelāniem jāpievienojas karavīriem arī militārajās misijās. «Kā gan tu vari būt atbalsts līdz galam, ja neesi bijis un redzējis? Kapelāns ir tur, kur viņa vienība.»
Kad NBS pirmo kapelāni sievieti eksaminēja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas komisija ar arhibīskapu Jāni Vanagu, jautājumi bijuši gluži civili. «Ja karavīrs pie manis ir atnācis, citu mērķu vadīts, un man arī rodas simpātijas, ko es darīšu?» Estere, pēc baznīcas hierarhijas evaņģēliste, atstāsta. «Teicu komisijai: tu jau sākotnēji novelc robežas un zini, kur tās ir un kas tu esi.»» Cits jautājums bijis kopīgs ar puišiem, kuri gatavojās luterāņu mācītāja amatam. «Jūs e-pastā saņemat ziņu, ka esat apstiprināts darbā, norīkots kalpošanā uz Alūksni. Kā jūs reaģēsit?» Estere smaidot skaidro: «Es tieši tikko biju atgriezusies no eksaminācijas Alūksnē. Mācījos Alūksnes Kājnieku skolā, pēc tam Cēsu Instruktoru skolā, fināls — Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā.»
