Foto — Jānis Saliņš, F64.
Rīdzinieks Lazars Fleišmans, viens no pasaules vadošajiem krievu rakstnieka un dzejnieka Pasternaka zinātājiem, tagad nožēlo, ka nav veltījis mūžu Latvijas vēstures pētīšanai - tā liekas aizraujoša, traģiska un nozīmīga visai Eiropai
Lazars Fleišmans ir Stenforda universitātes krievu literatūras profesors un viens no pasaules vadošajiem ekspertiem par dzejnieka Borisa Pasternaka daiļradi. Dzimis 1944.gadā, viņš mācījās vijoļspēli Dārziņa mūzikas skolā un Latvijas Valsts konservatorijā, taču atzīst, ka apkārt bijuši talantīgāki laikabiedri: Filips Hiršhorns, kuru daži uzskata par labāko 20.gadsimta vijolnieku un kurš ieguva 1.vietu Karalienes Elizabetes vijolnieku konkursā tajā gadā, kad Gidons Krēmers ieguva 3.vietu, kā arī tā paša konkursa dalībnieks Josefs Risins, kurš tagad ir profesors Karlsrūes Mūzikas augstskolā.
