Maija Apine.
Maija Apine nekad nav bijusi «jaunā aktrise». Jau ienākot teātrī, viņa bija nobriedusi personība un māksliniece. Sestdien, 21. janvārī, 55 gadu vecumā māksliniece devās mūžībā
Kā Lāčplēša ielas 25. namu satricina Brehta Trešās impērijas bailes un posts! Tā ir izrāde, ar kuru 1985. gadā Jaunatnes teātrī uzvaroši iebrāžas līdz tam brīdim prom no publikas acīm turēts aktieru kurss. Leģendārais režisora Ādolfa Šapiro kurss. Viņa vārdam ir izšķiroša nozīme Maijas Apines mūžā.
Patiesības balss
Trešajā impērijā viņi visi kā viens bija interesanti, pārliecinoši un spoži. Pie zemes piestiprinātu divriteņu spieķiem mirdzot, viņi minās pretī gaišai hitlerjūgenda nākotnei un daudziem pēkšņā samulsumā lika ieraudzīt, ka tā - viens pret vienu - līdzinās tai, uz kuru traucās padomju pionieri un komjaunieši. Izrāde satrieca kā zibens spēriens, jo tai jau arī piemita milzīga jauda. Viņi mina pedāļus un dziedāja, kāpa cits citam uz pleciem, veidojot dzīvas piramīdas, enerģija plūda skatītājos kā pali. Un tad - pilnīgs klusums zālē, kad norisinās aina Sieva - žīdiete. Pēc vairāk nekā 30 gadiem šī aina ir acu priekšā. Smalka, gaišmataina sieviete ar klasiski skaistu profilu lēnām novelk peņuāru, vienu pēc otras uzritina kājās zīda zeķes, ieslīd kleitā, apliek jostu. Paņem koferi un aiziet, žēlumu nedz lūdzot, nedz pieļaujot, bet ar saspringti taisnu muguru. Tā ir Maija Apine. Nesaraujami saistīta ar kursu, kas tobrīd ir ciešs un stiprs kā dūre. Tomēr arī šajā jauneklīgajā kopībā skaidri atšķirama.
