Inta Priedola.
Izķepurojušies no krīzes, uzņēmumi ir nosprauduši skaidrus turpmākās attīstības mērķus, izstrādājuši izmērāmus kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai uzdevumi sasniegti, kā arī aizvien vairāk uzmanības pievērš iekšējai pienākumu sadalei tā, lai sekošana uzņēmuma stratēģijas izpildei nebūtu tikai augstākā vadītāja pienākums
Vērtējot uzņēmumu atbildes, redzams - definēt misiju, vīziju un prioritātes uzņēmumiem ar katru gadu kļūst aizvien vieglāk, taču joprojām klibo izpratne par to, kā mērīt reputāciju, kā arī maz tiek analizēta uzņēmuma un apkārtējās sabiedrības mijiedarbība.
Būtiskākais šāgada panākums ir daudzu uzņēmumu izstrādātie detalizētie plāni, kā sasniegt ne vien plānoto peļņas, apgrozījuma un klientu pieaugumu, bet arī - kā iesaistīties biznesa vides sakārtošanā, dabas saudzēšanā un sociāli atbildīgās aktivitātēs. Vairāki uzņēmumi ir ieviesuši apmaksātu brīvprātīgā darba dienu, kurā uzņēmuma darbinieki piedalās vai nu izglītības, vai labdarības projektos. Interesanta ir arī uzņēmumu pieredze kopējā stratēģijā iekļaut energoresursu patēriņa samazināšanu un pāreju uz videi draudzīgu biroja vidi, norādot, par cik procentiem ik gadu jāsamazina, piemēram, elektroenerģijas un papīra patēriņš. Arī komunikācijas dimensija uzņēmumu stratēģiskās plānošanas dokumentos kļūst aizvien izvērstāka un neaprobežojas tikai ar preses relīzēm.
