Pats sevi uzskata par mākslinieku vai biznesmeni? Agris Daņiļēvičs smejas: «Mākslinieks skan pārāk skaļi, bet par biznesmeni mani «točna» nevar saukt.» Procesu koordinēšana labāk padodas viņa sievai Singitai. Foto — Andrejs Terentjevs, F64
Dzirnu zīmolu Agris Daņiļēvičs veidojis apaļus 25 gadus, un tik un tā tielējas pretī - bizness tas neesot. Skaitļi un ieceres liecina pretējo - pērn apgrozīti 78 tūkstoši latu un nupat plānots nopietnāk attīstīt eksportu
Daņiļēviča niecīgā izmēra kabinetā pie griestiem karājas kompaktdisks, kurā iekabināti roku dzelži. Tas kalpo kā apliecinājums viņa vārdiem - ar deju ir saķēdēts un bez tās dzīvot nevar. Studija Dzirnas ir viņa īstenotais sapnis, kuru iecerēts nodot nākamajām paaudzēm, lai gan finansiālā atdeve no studijas un deju skolas jo īpaši pēdējos gados neatbilstot ieguldītajām darba stundām.
660 eiro lielais hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums viņam esot jānopelna ārpus deju skolas - ar iestudējumiem vai darbu teātrī. «Ja šo naudu varētu paņemt no uzņēmuma mēneša peļņas, tad varētu sākt runāt par biznesu,» viņš nosaka un piebilst, ka tuvākajos gados nopirkt kvadrociklu un trīsreiz gadā atpūsties ārzemēs nevarēs. Pietiek pašam nepieciešamākajam un arī ne vienmēr. Piemēram, akūti nepieciešamo griestu siltināšanu viņiem tik drīz neizdošoties «pacelt».
