Foto no privātā arhīva.
Uzņēmējs Jānis Bergs raksta par savu pieredzi, turpinot iekarot ASV lielo tirgu
Jūlijā uzņēmumam SAF Tehnika sākas jauns finanšu gads. Tātad maijs un jūnijs man tradicionāli paiet, gatavojot budžetu, pārdošanas plānus un apspriežot izmaiņas algās un komisijas maksās. Pārdevēji ir tādi radījumi, kuri ir vienmēr izsalkuši, un viņu pārraudzīšana man mazliet atgādina televīzijā redzētās barošanas sesijas krokodilu fermās. Īpaši tas attiecas uz ASV pārdevējiem.
Visos uzņēmumos, kuros esmu strādājis, pārdevēji allaž ir bijuši vislabāk atalgotie darbinieki. Kas gluži saprotami ir izraisījis burkšķēšanu un neapmierinātību citu profesiju pārstāvjos. Vienā no manām pirmajām darbavietām finanšu direktors bieži pārdzīvoja, ka pārdevēju algas ir nesamērīgi lielas, it īpaši salīdzinājumā ar pieticīgāko grāmatvežu atalgojumu. Papildu sašutumu vēl izraisīja fakts, ka finansistiem bija mūžam jācīnās ar, viņuprāt, paviršajiem pārdevējiem, kuri allaž aizmirst pareizi noformēt rēķinus vai kādus tikpat svarīgus dokumentus. Tiesa, arī kadru mainība pārdevēju vidū vienmēr ir bijusi vislielākā. Ja pārdevējs ir slikts, darba devējs viņu ātri vien nomaina, bet labam pārdevējam vienmēr samaksa ir augsta — tāpēc jau viņš ir labs pārdevējs un prot pārdot arī savu darbu.
