Līdzšinējās kviešu cenas celšanās ietekme uz maizes cenu ir apmēram 10%, taču tas cels cenu cūkgaļai, putnu gaļai un olām. Foto — Scanpix.
Pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā domino efekts skāris arī lauksaimniecības nozari — resursu izmaksu kāpums liek palielināt pārtikas cenas un, iespējams, apsvērt straujāku pāreju no intensīvas ražošanas uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku saimniekošanu
Pārtikas cenu pieauguma prognozes kopš gada sākuma ir atšķirīgas, svārstoties no desmit procentiem līdz pat trīskāršai cenai. Tāpēc Eiropas Komisija noteikusi vairākus īsa un vidēja termiņa atbalsta soļus pārtikas ražotājiem un patērētājiem. Vienlaikus izcelta nepieciešamība Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas aprites ķēdes padarīt patstāvīgākas un ilgtspējīgākas, strauji attīstot stratēģiju No lauka līdz galdam (Farm to Fork).
Pārtikas ražotāju izmaksas līdz ar degvielas, dabasgāzes un elektrības cenu kāpumu palielina arī citi faktori. Minerālmēslu ražošanas izejvielas — amonjaks, slāpeklis, nitrāti, fosfāti, kālija sāļi un sulfāti — kopš gada sākuma kļuvuši par 30% dārgāki, vēsta Reuters. Turklāt Krievija, pret kuru kopš kara sākšanas noteiktas ekonomiskās sankcijas, un Ukraina, kuras ražošanu pašlaik grauj kaimiņu lielvalsts karaspēks, līdz šim bija dominējošās šo izejvielu eksportētājas pasaulē. Krievija 2021. gadā bija pasaules līdere slāpekļa mēslojuma eksportā un otrā lielākā kālija un fosfora minerālmēslu piegādātāja citām valstīm, rāda Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati.
