Ziemassvētki ir laiks, kad pateikt paldies citiem un arī sev. Diemžēl, pat ja šie vārdi ir teikti ar labu nodomu, nereti tie izskan kā tukši komplimenti. Kā pateikt jēgpilnu paldies gan mājās, gan darbā, lai tas paveiktu to labo darbu, ko esam iecerējuši?
Kad gribam izteikt kādu kritisku piezīmi, parasti sagatavojamies: savācam pierādījumus, faktus, paredzam sekas, kādas tā radīs, un ieteicamo nākotnes rīcību. Dažreiz to visu pat uzrakstām uz papīra, ar kādu pārrunājam vēlmē kaut ko vēl pieslīpēt, lai panāktu vēlamo efektu. Ieguldām laiku un enerģiju.
Savukārt, kad izsakām pozitīvu atgriezenisko saiti, aizmirstam par gatavošanos, faktiem, piemēriem un uzvedības radītajām labajām sekām. Sarunā paliek tikai tukšs «malacis!», «tā turpināt!», «paldies par darbu!». Kad izsakām kritiku, mēs gribam, lai kolēģis, mūsu dzīvesdraugs vai bērns kaut ko izmaina savā uzvedībā, kaut ko iemācās un attīstās caur šo vēstījumu. Savukārt, nododot pateicību ar tukšiem komplimentiem, mēs neizmantojam iespēju akcentēt konkrēto uzvedību, kuru ir vērts saglabāt vai pat pastiprināt pozitīvo pieredzi, no kuras arī var mācīties.
