Gints Neimanis, Rīvēnu saimnieks. Foto — Andris Vanadziņš
Dikļu pagasta Rīvēnos pirmo ābeļdārza hektāru iestādīja pirms 20 gadiem. Tagad augļukoki aug 10 hektāros, uzbūvēta ietilpīga ābolu un bumbieru glabātava, bet ražu saimnieks Gints Neimanis regulāri piegādā Rīgas, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes skolām
Arheologi raduši pierādījumus, ka ābolus mūsu priekšteči grauzuši jau akmens laikmetā. Un diez vai nejaušības dēļ Ēdenes dārza laba un ļauna atzīšanas koka aizliegtie augļi izskatās pēc āboliem. Iespējams, brīnišķīgā iespēja grēkot, uzņemties par to atbildību un sviedriem vaigā kopt savu dzīves dārzu mums tikusi, pateicoties Ievas zinātkārei un ābolam!
Kad Gints Neimanis studēja agronomiju Lauksaimniecības universitātē un prātoja, ko sēt vai stādīt no vectēva mantotajā zemē, mīti viņam nebija prātā. Bija jārod praktiska atbilde uz jautājumu — kā izveidot stabilu un ienesīgu lauksaimniecības uzņēmumu, ja zemes platība ir neliela? «Doma par savu biznesu lauksaimniecībā man bija visu laiku. Saimniecību nodibinājām jau 1995. gadā. Mēģinājām audzēt kartupeļus. Bez savas tehnikas, pērkot pakalpojumus, protams, nekas jēdzīgs galā nesanāca. Pieredzes braucienos uz Lielbritānijas un Somijas saimniecībām uzmanību piesaistīja viņu ābeļdārzi. Interesanta, Latvijā vēl ne plaši apgūta nozare un, galvenais, labi piemērota Rīvēnu platībām,» idejas rašanās impulsus atceras Gints.
