Vilnis Kalnaellis ar dēlu Reini un mazdēlu Vestardu.
Šovasar ik žurnāla numurā rakstām par pilsētniekiem, kas dažādās Latvijas vietās iekopuši vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod lauku dzīvē? Animācijas filmu producents Vilnis Kalnaellis ir pārliecināts, ka laukos ir cita laika skaitīšana. To viņš jau vairākus gadus izjūt savās lauku mājās Liepiņās pie Rāznas ezera
Pirmoreiz uz šejieni atbraucot, tā vien šķiet, ka Liepiņu sēta ir kā milzīga skatuve, kurā režisors katru dekorāciju nolicis savā, noteiktā vietā, lai neizjauktu kopējo harmoniju un proporcijas. Dzīvojamā māja, kuras terasei gādīgu plaukstu pāri pārlicis osis. Ošu te ir daudz, laikam tāpēc, ka saimnieks to nesauc par aklo, kā tas nodēvēts bērnībā lasītajā latviešu tautas pasakā, bet gan par vēlo koku. No laukakmeņiem un māla kleķa būvēta pamatīga klēts, kas iepriekšējiem saimniekiem kalpojusi par kūti. Pie dīķa pirtiņa ar kūpošu skursteni. Karoga masts sētsvidū un plašais, mauriņu noaugušais pagalms, pa kuru savā jauniegūtās brīvības apziņā aulēkšo mazais Vestards. Viņš vēl nezina, ka vectēvs tieši viņam ir uzbūvējis savu namiņu, kuru nosaucis par Vestarda meditācijas namiņu. Laukakmens ar ugunszīmēm. Rāznas spoguļa atlūza tepat netālu, aizkulisēs. Un kā trīs stabili punkti - lielas, resnas liepas, kurām par godu šīs mājas nodēvētas jau pirms kara.
