Deniss atzīst, ka aizvien vairāk krājas grāmatas, kurām nepietiek laika un kuras, iespējams, tā arī paliks neizlasītas. Foto — Andris Kozlovskis, Fujifilm
Kultūras pētnieks Deniss Hanovs par aizraušanos, retumiem un grāmatu sarunām
Hanovu ģimenes albumā saglabājusies fotogrāfija — apaļvaigu zīdainis, pieķēries pie senatnīga krēsla malas, smaidīgs pozē uz grāmatplauktu fona. Tas ir Deniss deviņu mēnešu vecumā, un grāmatskapis pieder Atim Ķeniņam, pirmajam Latvijas valsts izglītības un tieslietu ministram. Tātad iegremdēšanās kultūrā un izglītībā notikusi jau pašā dzīves sākumā. Izrādās, ka Deniss ar vecākiem kādu laiku mitis Ķeniņa mazdēla dzīvoklī.
Profesoram Hanovam tā gan ir tikai ģimenes leģenda, kas paša atmiņā nav saglabājusies, tomēr fotogrāfija stāstam par privāto bibliotēku top, iedvesmojoties no bērnības bildes.
Sandales un mantijas
Pirmās apzinātās atmiņas par grāmatu ir nesaraujami saistītas ar… sarkanām lakotām sandalēm. Gan grāmatu ar baltām, biezām kartona lapām, gan smalkās sandales Denisam krustmāte atsūtījusi no Bulgārijas. Abas dāvanas bijušas svarīgas, bet sandales tomēr drusku svarīgākas — pēc pamatīga strīda ar vecākiem tās tomēr drīkstēja uzvilkt arī ziemā, lai pastaigātu pa istabu.
