Iveta Ratinīka.
Ko pilsētnieki meklē un atrod laukos? Dzejniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka vectēva būvētajā lauku mājā Rēzeknē laimīgi rušinās pa puķu dobi un vienkārši slinko. Netālu, uz aizaugušām dzelzceļa sliedēm, pirms 20 gadiem tapis viņas pirmais dzejolis
Aumaļām līst. Iveta atsēdusies uz mājas apmales, no samirkšanas viņu pasargā jumta dzega. Var stundām raudzīties lietū nesamirkstot! Šeit ir klusi un jauki. Smaržo pēc vasaras puķu pļavām. Graciozi kuplo asti šūpodams, no mājas uz klētiņu aiztipina Ivetas runcis Bušs. Rīga vai lauki, viņš vienmēr brauc līdzi. Rēzeknes mājās tiek lutināts ar pastēti.
Mācību gads Āgenskalna Valsts ģimnāzijā beidzies pirms trim nedēļām, bet viena no labākajām Latvijas skolotājām atzīst: «Man jau ir trauksmes sajūta, ka atpūšos un neko nedaru!» Patiesībā Ivetai ir atvaļinājuma darbu saraksts. Piemēram, pirms nedēļas viņa devās atpakaļ uz Rīgu, lai palīdzētu apgūt iekavēto literatūrā divām skolniecēm, kuras mācību gadu bija pavadījušas apmaiņas programmā ārpus Latvijas. Skolotāja Ratinīka bija speciāli izstrādājusi nolikumu un darba plānu, lai meitenes var parādīt, ko spēj tālmācībā, un tikt pārceltas nākamajā klasē.
