Jakobs Lalanders. Foto — Edmunds Brencis.
Zviedrs Jakobs Latvijā ļaujas gan dzimtajām, gan vietējām tradīcijām un priecājas par zupu izvēli
Latvija ir zupu un maizes lielvalsts — tā apgalvo zviedrs Jakobs Lalanders. Labākā, ko viņš var iedomāties, ir skābeņu zupa, pie kuras var piekost svaigu saldskābmaizi. Lai gan arī Zviedrijā skābeņu zupai ir savs nosaukums, tur tādu jau sen vairs nevāra. Jakobam patīk, kā šeit gatavo boršču, auksto zupu. «Ārpus Baltijas, Krievijas, Ukrainas dominē krēmzupas — tās man nevajag! Kad esmu Zviedrijā, man pietrūkst Latvijas zupas un maizes,» atzīst Jakobs, lai gan par izsmalcinātu gardēdi viņš sevi neuzskata, un latviešu virtuve nepavisam nebija noteicošā, lai uz šejieni pārceltos.
311 mēneši — tik precīza ir viņa atbilde uz jautājumu, cik ilgi Jakobs dzīvo Rīgā. «Plāns nebija vairāk par sešiem, tāpēc reizēm joprojām turpinu skaitīt,» viņš saka, tomēr jūtas šeit kā mājās un iemācījies teicami runāt latviski. Domājot par personisko un karjeras attīstību, Jakobs vēlējies uzzināt vairāk par Austrumeiropu. Sākumā tēmējis uz Krieviju, taču darba darīšanās nonācis Rīgā. «Toreiz Latvija vēl noteikti bija Austrumu bloka valsts. Tagad tā vairs nav,» viņš saka. Pašlaik Jakobs darbojas trīs uzņēmumu valdēs un ir attīstījis nopietnu hobiju. Sēžot pie virtuves galda, kungs ar entuziasmu izrāda fotogrāfijas, kurās pats redzams Kārļa XII laika armijas uniformā, vadot ekskursijas zviedru būvētajā Daugavgrīvas cietoksnī. «Mans stāsts izved tūrē cauri četriem gadsimtiem ar domu pievērst uzmanību cietoksnim kā nozīmīgam kultūrvēsturiskam objektam,» rezumē gids un uzņēmējs.
