Kihnu Kultūrtelpas fonda prezidente Mare Metasa ar abām jaunākajām meitām. Foto — The New York Times.
Rīgas līča otrā pusē esošā Kihnu sala UNESCO skatījumā ir īpaša ar savām kultūras izpausmēm un zemkopības tradīcijām, kuras lielākoties saglabājušās uz mazās salas dzīvojošo sieviešu dēļ
Mazās Igaunijas salas Kihnu muzejā sanākušās ciema vecākās, visas uzvilkušas košus, svītrainus brunčus, pie kafijas tases pārspriež kādu iecienītu jautājumu — vai vispār ir kaut kas, ko nemāk Kihnu sievietes? Viņas prot gan saremontēt traktora dzinēju, gan novadīt dievkalpojumu, kamēr nebija pareizticīgo priestera. Līdz šim bijis tikai viens darbs, uz kuru negribēja pieteikties neviena sieviete.
«Kapa rakšana,» saka muzeja direktore Maije Āva, «bet arī par to neesmu pilnīgi droša.» Tāpat kā pārējās kundzes, arī Āva, kurai mazliet pāri četrdesmit, uzvilkusi tradicionālos brunčus (kört), taču ar nelielām krāsu variācijām, kas simbolizē salīdzinoši mazāku viņas vecumu.
