Piecgadīgajai Luīzei par Ziemassvētku tuvošanos vēsta omītes adītais rūķis, kurš pie gultas vienmēr parādās kopā ar 24 mammas šūtiem maisiņiem.
Trīs veiklas rokdarbnieces stāsta, kā pašu rokām uztaisīt bērniem un mazbērniem adventes kalendāru, lai katru dienu, atverot mazo slēpni, bērni atrastu kādu pārsteigumu
Ir pagājis tikai pusotrs simts gadu, kopš kristiešu ģimenēs radās pirmie adventes kalendāri, - tradīcijām pavisam neilgs laika posms. Taču šī tradīcija mainījusies bieži un daudz: vispirms bērni ar krītiņu uz durvīm zīmēja laika līniju un skaitīja dienas, cik no pirmās decembra dienas atlicis līdz Ziemassvētkiem. Tad ģimenes veidoja bildīšu kalendāru pie durvīm - zīmēja vai līmēja attēlus katrai no 24 gaidīšanas dienām.
Pirmie drukātie kalendāri bija nopērkami pagājušā gadsimta sākumā, un toreiz tie bija tikai attēli, nekādu dāvanu. Taču, gluži kā mūsdienu adventes kalendāriem, kur katrai dienai paslēpts pa saldumam, arī toreiz attēli bija paslēpti aiz papīra lodziņiem. Un tad jau necik ilgs laiks nebija vajadzīgs, lai bērniem par prieku aiz lodziņiem paslēptu ne tikai Ziemassvētku dzejoli vai Bībeles fragmentu, bet arī balvu par labu uzvedību - šokolādi vai cepumu.
