Ekspozīcijas autoru lielākais izaicinājums bija 35 kvadrātmetros atainot «Anšlava Eglīša pasauli bez robežām». Foto — Lauris Aizupietis.
Rakstniekam Anšlavam Eglītim veltītā ekspozīcija Inciemā provokatīvā veidā atklāj viņa daudzpusīgo personību un iedvesmo domāt par savējo
Tieši pirms 100 gadiem Viktors Eglītis ar sievu Mariju un dēliem Vidvudu un Anšlavu ieradās Inciemā. Tolaik jau labi pazīstamajam rakstniekam tika piešķirts vasaras īpašums kādreizējās muižas dzīvojamajā ēkā.
Šarmantais nams, kura verandu savulaik rotāja smalkas koka mežģīnes, padomju laikā apjozts ar neizteiksmīgiem silikāta ķieģeļiem, taču joprojām stāv starp vecajām eglēm un ozoliem. Pavisam neskarts tas turpina dzīvot Anšlava Eglīša atmiņu romānā Pansija pilī — darbā, kas Inciemam nodrošinājis pastāvīgu vietu Latvijas kultūras kartē.
Atkaltikšanās
Turpat muižas parkā līdzās «pilij» slejas 1950. gadā celts ūdenstornis — ciemata atpazīstamības zīme, kurā kopš šāgada janvāra apskatāma Eglīšu ģimenei un jo īpaši Anšlavam veltīta ekspozīcija Anšlavs Eglītis. Jaunais cilvēks. No vienas puses, likumsakarīgi, no otras puses, Eglīšu piemiņas kopšana Inciemā aizvadītajās desmitgadēs nav bijusi tik pašsaprotama, kā varētu likties. «Padomju laiks barbariski pārrāva saiti starp pirmskara inteliģenci un mūsdienām. Cik nu manos spēkos, lāpīju šo robu ciet,» stāsta Māra Ozola, skolotāja, grāmatu autore, gide. Savulaik Inciemā «ieprecējusies», nu viņa kļuvusi par lielāko vietējās vēstures pārzinātāju.
