Henrieta un Andrejs ar meitām Emīliju un Kati, kā arī sunīti Meisiju Mo un kaķi Mikiņu.
Ko pilsētnieki meklē un atrod laukos? Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska ar vīru operatoru un režisoru Andreju Verhoustinski lauku mājās Vidzemes jūrmalā raksta scenāriju filmai par disidenti Lidiju Lasmani-Doroņinu
Strādāt pie datora radošos darbus šeit nav viegli! Atliek tikai piekrist Henrietai, kad dzīvē ieraugu skatu no Verhoustinsku māju Krauklīšu otrā stāva darbistabas loga, par ko viņa stāstījusi sazvanoties - priežu mežs, aiz tā jūra. Kad logs vaļā, skatu papildina svaigi rūgtenā sveķu smarža un ūdeņu stihiskā šalkoņa.
Tieši šādu atmosfēru - mierīgu un brīvu - biju iedomājusies, kad Henrietas tvitera ierakstos vasarās lasīju par filmām, kuras viņa kopā ar ģimenes draugiem un kaimiņiem skatās savās vasaras mājās. Pagalmā uz liela ekrāna, kas izklāts uz mājas sāna. Paukšķ proseko pudeles korķis, šķēlēs tiek griezts arbūzs. Kopā ar Henrietu un Andreju augusta sākumā šeit ir arī vecākā meita Emīlija, kurai drīz jāatgriežas studijās Vācijā, un jaunākā Kate (brīvlaiks vēl turpinās!). Krauklīšos ir ļoti jauki arī tāpēc, ka šeit ir daudz smieklu un neviltotas savstarpējas sirsnības. Lai idille būtu pilnīga, mazu, komisku drāmu brīdi pa brīdim uzrīko radinieki Meisija Mo un Mikiņa - Andreja māsas Annas ģimenes mazais sunītis un Verhoustinsku kaķis. Kuram gan gribas no Liepupes atpakaļ uz Rīgu!
