Foto — The New York Times
Ķeroties pie etiopiešu sautējumu gatavošanas, jāpieņem trīs drosmīgi lēmumi: sasmalcināt prāvu skaitu sīpolu, riskēt ar nepazīstamas garšvielas asumu un nekautrēties no eļļas daudzuma
Viņas smējās, vēderus turēdamas. Ja kādā citā rakstā izlasītu šo teicienu, es saviebtos par leksikas banalitāti. Taču tieši tā reaģēja abas sievietes, kuras biju uzrunājis uz kādas ielas Beirūtā — kur atrast veikaliņu ar etiopiešu maizi un garšvielām?
«Tu? Ēd etiopiešu!?» viena pat notrausa smieklu asaras. «Laikam neesi vietējais!?»
Abu trīsdemitgadnieču reakciju es labi sapratu. Gan etiopiešu viesstrādnieces, gan arī filipīnietes, šrilankietes un nepālietes Libānā tiek izkalpinātas kā mājsaimnieces gandrīz katrā ģimenē. Viņu sadzīves stāsti reizēm izklausās pēc pazemotu vergu teikām. Un, protams, saimnieki rauc degunus par savu kalpu nacionālajiem ēdieniem.
