No kreisās: Zane — Agnese Jēkabsone, māte — Inese Kučinska un Anda — Signe Ruicēna.
Kārļa Lāča un Dž.Dž.Džilindžera mūzikls Pūt, vējiņi! - moderna, viegli baudāma mūsdienīga izrāde
Izdzirdot par teātra direktora Herberta Laukšteina ieceri Liepājas teātrī iestudēt mūziklu pēc Raiņa tautasdziesmas Pūt, vējiņi! ar talantīgā, bet vēl mūzikla žanrā nepieredzējušā komponista Lāča mūziku un autentiskuma rāmjos neieliekamā Dž.Dž.Džilindžera režiju, likās, ka ideja ir traka, bet neauglīga. Pilnīgi citādas domas pārņēma pirmizrādē 11.11.11. Jau ar pirmo līdz baltkvēlei mīlas ilgās sakairināto bakhanšu deju tango ritmos aizsākas moderns, viegli baudāms un mūsdienu skatītājam labi saprotams uzvedums.
Pilnīgi piekrītu režisora un komponista aktieru izvēlei, tikai tradicionāli diskutabls ir pozitīvo tēlu Baibas un Gatiņa traktējums. Gatiņa nedaudz dauniskais veidols sakņojas paša Raiņa ieskicētajā Kropļa tēlā vēl negatavajā Laivinieka versijā, taču Aijas Andrejevas izvēle vairāk piederētos mākslas filmas versijai ar daudziem pārfilmētu kadru un rakursu variantiem, ne Aišas vēl dramatiski līdz galam neizstrādātajam Sedzacītes tēlam, it īpaši jau uz teātra pulvera dūmus ostījušo aktieru fona. (Otra Baibas atveidotāja ir aktrise Everita Pjata - red.) Katrā ziņā Baibas tēla uzstādījums - mūsdienu seksuāli pievilcīgas un neatkarīgas jaunuves veidolā - ir visnotaļ akceptējams. Arī Raiņa darba pārveids un īsinājumi ir loģiski un mūsdienīgi, īpaši patīk jau par apsmejamu klišeju kļuvusī Baibas pēdējo rindu «Še tev mans vainadziņš, še es pati, - nu es eju» kupīra.
