Rolands Kalniņš pie jahtu piestātnes Kannās. Foto — Agnese Zeltiņa.
Rolanda Kalniņa filmas Četri balti krekli seanss Kannās pierāda, ka izcili mākslas darbi pārdzīvo politiskos režīmus
Filma, kas mūs ļoti aizkustināja tās māksliniecisko izteiksmju, politiskā konteksta, režijas un estētiskā smalkuma dēļ, — tā skanēja Kannu kinofestivāla klasikas programmas vadītāja Žeralda Dišasuā ievadvārdi pirms filmas Četri balti krekli (1967). 15. maija rīta seanss Festivālu pils mājīgajā augšstāva kinozālē, klātesot filmas režisoram Rolandam Kalniņam (96) un operatoram Mikam Zvirbulim (80) izvērtās aizkustinošs ne tikai publikai, bet arī filmas veidotājiem.
Rolands Kalniņš, uzrunājot skatītājus, atzina, ka ir nedaudz satraukts, tomēr priecīgs — par šādu pavērsienu filmas liktenī viņš savulaik pat neesot sapņojis. Savukārt aplausi pēc filmas, publikai stāvot kājās, skaidri iezīmēja, ka šis ir unikāls un aizkustinošs notikums Baltijas kinovēsturē — izcili mākslas darbi ir pārlaicīgi, pārdzīvo politiskos režīmus un iztur laika pārbaudījumu, lai saņemtu novērtējumu, kas tiem taisnīgi pienākas.
