Nepārkāpjamās «sarkanās līnijas». Starp Kārli Ulmani (Emīls Kivlenieks) un Andrievu Niedru (Kārlis Krūmiņš) iespējams tikai viena veida kompromiss — pielauzt otru pēc savas šnites.
Izrāde Andrievs Niedra ir skats uz vēsturi pretrunās, bezceļos un kompromisos
Šo izrādi neatkarīgajā Dirty Deal Teatro iesaku redzēt vairāku iemeslu dēļ. Tai ir intriģējošs dramaturģiskais pamats - Kārļa Krūmiņa luga Valtera Sīļa uzvedumā ir nosaukta par trilleri, bet tikpat labi tas ir spiritiskais seanss vai spoku stāsts. Aktierspēlē negaidīti, bet pārliecinoši izmantoti masku komēdijas elementi. Tomēr galvenais - tas ir jaunu cilvēku, taču ne puišeļu, skatījums uz Latvijas pagātni. Vēsture ir pamatīgi pētīta un, paldies Dievam, ieraudzīta bez sēru lentes.
Garu izsaukšana
Pavisam vienkārši. Kārlis Krūmiņš, kas spēlēs galveno varoni, iznāk pie skatītājiem miniatūrajā spēles laukumā ar divām iešķībām sienām vispirms kā privātpersona un paskaidro, ka ar Andrievu Niedru mācījies vienā klasē, pastāsta par vārda konsekvento ceļošanu no paaudzes paaudzē un dzimtas likteņiem. Tad viņu nomaina Emīls Kivlenieks, kurš izskaidro spiritiskā seansa būtību, pašam aizvien vairāk šajās sajūtās ieslīgstot, līdz acu zīlītes pazūd aiz plakstiņiem. Pēc tam viņš gluži lietišķi «atgriežas», piemin, ka seansu laikā jāklausās relaksējoša mūzika, uzspiež mobilajā telefonā vajadzīgo lietotni - tas ir kamertonis - un visnotaļ atzīstamā tenorā sāk dziedāt Dažu skaistu ziedu, kurai, kā zināms, vārdus sarakstījis Niedra. Dziesmai izskanot, tumsiņā viņam aiz muguras ir izslīdējis izrādes varonis - polsterēts vēderiņš, brillītes smalkā ietvarā, pakulu bārda un ūsas. Gars ir izsaukts, un tā atbilstību «oriģinālam» apliecina portrets, kas iegaismojas vienā no sienas lodziņiem. Tādi tur ir vairāki, ikreiz, kad tiek pieminēta vēsturiska persona, uzspīd arī tās attēls.
