Rakstnieces Janas Egles stāstu krājumā Latvju pacients akvarelēts ikdienišķā neikdienišķums
Literatūras klasikā atrodami patosa pilni stāsti, kuros varoņi svārstās starp dzīvību un nāvi. Jana Egle jaunajā stāstu krājumā Latvju pacients atrašanās starp dzīvi un nāvi diženumu iemurdzījusi ikdienības pieticīgajā mērogā. Sasniedzot zināmu vecumu, sirgstot ar hroniskām kaitēm, nokļūšana slimnīcā ar «ātrajiem» var kļūt par rutīnas lietu, kā galvenās varones palātas biedrei stāstā Sers Toms Džons un Dzelzītis.
Taču stāsts vēsta par ko citu: lai cik augstu šādā situācijā mēs vērtētu iejūtīgus ārstus un pašaizliedzīgas māsiņas, kuri pa «sistēmas» caurulīti pa pilienam vien pacientā atkal iepumpē dzīvību, pie dzīves cilvēku notur kas cits. Vienam tās ir rūpes par mājdzīvnieku, citam spīts vai pienākumi pret tuviniekiem, kurš dzīves un nāves tēmai atdod cilvēciskas izvēles diženumu.
