Izstādi vizuāli aizraujošu padarījis mākslinieks Krišs Salmanis. Telpās izvietots arī grāmatu plaukts, kurā ļauties skaistam lasīšanas mirklim. Foto — Kristians Luhaers, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Pētniece un izstādes Tiesības uz bibliotēku kuratore Maija Treile stāsta par grāmatu lasīšanas iespējām un paradumiem
Pirms pieciem simtiem un viena gada, kad norisinājās postošie svētbilžu grautiņi, Rīgā durvis vēra pirmā publiskā pilsētas bibliotēka. Sākumā tajā atradās klosteriem atņemtie garīgie teksti, bet ātri vien grāmatu loks paplašinājās. Pirmajā mirklī šķiet fantastiski, ka rīdziniekiem nu bija iespēja lasīt un izglītoties, bet izrādās, ka bibliotēka vienmēr nav bijusi tik pieejama, kā esam raduši mūsdienās.
Sākotnēji tā bija paredzēta grāmatu uzglabāšanai, ne to apskatei un izmantošanai, nemaz nerunājot par sējumu ņemšanu uz mājām. «Bibliotēkai bija strikts darba laiks — bija pat brīži, kad tā bija vaļā vienu stundu nedēļā, un ziemās tur nebija apkures, līdz ar to bija neiespējami uzturēties pat dažas minūtes,» stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.
