Gustavs Klucis. Sociālistiskās celtniecības frontē.
Pasaulē zināmākā latviešu mākslinieka Gustava Kluča visu laiku bagātīgākā izstāde Arsenālā - 300 darbu
Maza auguma, bet spēcīgs vīrs naģenē un gaišā, klumzīgā militāra stila uzvalkā ar apbružātiem šņorzābakiem kājās atspiedies pret sētu kopā ar latviešu draugiem Krievijā - māksliniekiem Kārli Veidemani, Kārli Johansonu, Voldemāru Andersonu. Apaļa lauku puikas seja, bedrīte kreisajā vaigā. Šī fotogrāfija Gustava Kluča retrospekcijā Kāda eksperimenta anatomija rāda ievērojamo latviešu avangardistu tādu, kāds viņš, 1915.gadā iesaukts latviešu strēlnieku pulkā cara armijā, ieradās Pēterburgā un pēc tam Maskavā.
Izstādes kuratore Iveta Derkusova kārtojusi viņa darbus astoņās sadaļās - lai raksturotu, kā mākslinieks attīstās, kā mainās viņa tēmas un tehnikas. 1918.gada eļļas glezna, Kremļa dārzs ar koku ēnām, ko Klucis bija vērojis, sarkano strēlnieku rindās sargādams Ļeņinu, ir klasiskas glezniecības paraugs. To Valmieras pievārtes Ķoņos augušais Klucis paspēja iemēģināt jau Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga. Pirmos darbus viņš vēl parakstīja latviski.
