Andris Ogriņš. par bites tiesu. Jāņa Rozes apgāds, 2023.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Šovasar izdota Andra Ogriņa astotā dzejas grāmata par bites tiesu. Kopš autora debijas krājuma es zvēru pie kraukļiem varam iepazīt tikai viņam raksturīgo poētiku un ieraudzīt gan ražīgu dzejrades procesu, gan pakāpeniskas pārvērtības.
Paverot dzejkrājuma par bites tiesu priecīgi dzeltenās krāsas vāku vasaras dienā pirms negaisa, šķiet — tūlīt ieiesim auglīgā dārzā, kur piens un medus plūst. Jāuzteic grāmatas ilustratores Elīnas Brasliņas veikums, kas apbrīnojami saskan ar Ogriņa dzeju. Uz vāka attēloti divi maršruti, kas reizēm krustojas — tā ir divu būtņu brīžam atstatus, tomēr sapīta kustība, kas katrai no tām apraujas cituviet un citā virzībā. Pietuvinājumā tā var būt tiklab cilvēku attiecību drāma vai, izrietot no grāmatas nosaukuma, metaforiska cilvēka un bites satikšanās. Kaut arī nosaukumā minētais vārds «tiesa» iemieso vairākas nozīmes un kultūratsauces, te, visticamāk, vērojams frazeoloģisma savādojums, kas lietots nozīmē ‘nedaudz’ un kas līdztekus ieskicē reālistisku ainu ar biti, kura iepinusies cilvēka matos. Ļaunākajā gadījumā atbrīvošanās no «pinekļa» kādam šīs izmisīgās cīņas dalībniekam sāpēs, bet kāds zaudēs dzīvību. Bite var simbolizēt arī dievišķo pasauli, un tās satikšana ir robežstāvoklis starp cilvēka kontrolētu un ārpus viņa ietekmes esošu teritoriju. Arī Ilva Skulte recenzijā raksta, ka kustība «par mata tiesu» dažkārt izraisa «tektoniskas pārmaiņas», izjauc līdzsvaru.1
