Milzīga, neatņemama filmas vērtība ir mākslinieka stāsti, pastāsti, pat jociņi par pēdējās personālizstādes Es nemiršu gleznu sižetiem — caur tiem kaut mazliet iekļūstam Blumberga pasaulē.
57 minūšu ceļojums Ilmāra Blumberga pasaulē
Kopš Ilmāra Blumberga nāves 2016. gada februārī šī ir pirmā filma, kas veltīta māksliniekam. Ierosme bijusi Blumberga lūgums režisorei Dzintrai Gekai atvest sauju zemes no Tjuhtetas Sibīrijā, kurp izsūtīja viņa tēvu Valteru Blumbergu. Gan filmā, gan pēdējās apjomīgās Ilmāra Blumberga personālizstādes Es nemiršu darbos Tjuhteta nav tikai ģeogrāfiska vieta, tā iegūst gandrīz vai mitoloģisku dimensiju.
Dokumentālās portretfilmās būtiski nošķirt to kultūrvēsturisko nozīmību un kinematogrāfisko vērtību. Dzintras Gekas filma neizstāsta tikpat kā neko par Blumberga dzīves gājumu un paveikto, skatītājam bez priekšzināšanām tā varētu būt kā grāmata svešā valodā — burti tik glezni, bet lasīt grūti. Tomēr tā būs unikāla iespēja kaut uz brīdi atgriezties pasaulē, kur šī izcilā personība joprojām ir tepat, ar mums.
