Silvio Berluskoni lomā Tonijs Servillo
Filmā Silvio sajaukta vara, miesaskāre un klaunāde. Galvenā varoņa prototips ir bijušais Itālijas premjerministrs
Talantīgs izklaidētājs un mūsdienu Itālijas kino pazīstamākais vārds. Tas ir režisors Paolo Sorentīno. Viņu neinteresē ierindas parādības un ikdienišķi ļaudis. Apspēlējot cilvēciskās kaislības un izredzētību, viņš popkultūras elkos pārvērš gan pāvestu, gan premjerministru, turklāt dara to eleganti un jēgpilni.
Itāļu režisora filmas Il Divo, Dižais skaistums, Jaunība, kā arī kulta seriāls Jaunais pāvests (titullomā Džūda Lovs) spējušas atrast ceļu gan uz sinefilu, gan plašstraumes kino skatītāju sirdīm. Sorentīno režija ir balstīta Itālijas kino lielmeistaru tradīcijās, tomēr spēj runāt laikmetīgi — aizraujot un izklaidējot, bet arī turot vērīga skatītāja maņas asas, gatavas smalkam kinocitātam vai kādam intelektuālam jociņam. Sorentīno viegli iztēloties kā cirka direktoru, kurš labi pārzina savā arsenālā esošos zvērus un akrobātus. Zina, kad skatītāji sagaida joku, kad — lēnu, meditatīvu ainu, kurai šķietami nav nekādas saistības ar filmas sižetu.
