Izrāde vēsta par 1938. gadu, kad tiek iznīcināts Maskavas latviešu teātris Skatuve. Attēlā no kreisās: Dadaiste — Jana Herbsta, Marija — Inese Kučinska, Sirreāliste — Veronika Plotņikova. Foto — Mārtiņš Vilkārsis.
Vēsture ar sprādzienbīstamām tēmām — Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde «Skatuve» ugunī
Stāsts par vēsturi, kas vēlas atklāt arī mākslas būtību, totalitārisma sistēmu un vilkt paralēles ar šodienas politiskajiem apstākļiem. Piekritīsit — ambiciozi, un, teikšu uzreiz, izrāde ir nokodusi vairāk, nekā spēj sagremot. Bet reizēm nozīme ir arī uztveres kontekstam, un šis ir tāds gadījums.
Nevienam teātrim Latvijā nav tik sarežģīta skatītāju loka kā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim: etniski, kā liecina pieredze (piemēram, ar Viestura Kairiša pretputiniskā Hamleta vai Lauras Grozas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos uztveri), arī ideoloģiski neviendabīga, polarizēta auditorija. Un tomēr teātris cenšas runāt par tēmām, kas skatītājam bieži vien nav ērtas, bet tām ir vērts pieskarties.
