Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 2
Stāsts
Viņi neapprecējās, jo viņiem pietrūka viena gada. Tieši tā viņi teica. Pietrūka. Tāpat kā var pietrūkt divdesmit astoņu stotinku bulciņai vai divu miljonu levu mājai. Tāpat kā reizēm nesanāk pietiekami daudz miltu vai citu sastāvdaļu, lai arī pēkšņi ir iegribējies izcept ko saldu. Tikai tā nebija pēkšņa iegriba. Viņi bija plānojuši šīs kāzas. Pēc gada. Pēc tam ar to gadu kaut kas notika. Kaut kas to aprija. Varbūt armija, cietums vai norīkojums darbā uz citu pilsētu. Pietrūkušais gads vilka sev līdzi īpašu laiku. Tā ka šodiena gan tuvojās, gan kavējās. Un tādas bija visas dienas. Mīnus viena diena, mīnus viens gads, mīnus nākamais. Mīnus viena dzīve.
Matemātiski runājot — negatīvu gadu uzkrāšanās padara dzīvi par nulli. Ja vien negadās izvilkt lielo plusu, lai katram mīnusam pretī liktu divkāršu pozitīvu skaitli. Tak avīžu šķirstīšana nekādi neatklāj cilvēka sirds matemātiskās robežas.
