Galveno lomu atveidotāji — Asmika Grigorjana (Manona Lesko) un Murats Karahans (kavalieris de Grijē) izrādes otrajā cēlienā.
Manona Lesko Nacionālajā operā - pasakaini skaista bilde
Opera Manona Lesko Ināras Sluckas uzvedumā ar Mārtiņa Vilkārša telpas attīstību, Keitas kostīmiem un Katrīnas Neiburgas video ir gadījums, kad bumbiņas - vērtētāja ļaunais, matemātiskais murgs - nepieciešamas vismaz divās rindās.
Pirmajā - piecas (varbūt četras ar pusi), jo radošā grupa savu ieceri ir piepildījusi spoži. (Nemaz nerunājot par mūziku un tās interpretāciju maestro Mārtiņa Ozoliņa vadībā, ko spēju tikai baudīt, ne aprakstīt.) Otrajā... neviena, jo iznācu no opernama ar sajūtu, it kā man būtu izgriezta sirds un atņemta, tik neizsakāma bija mana vilšanās. Nav nekā stulbāka, kā iet uz teātri ar saviem priekšstatiem un, kad tie neapstiprinās, vilties un gānīties, taču opera nu reiz ir nevis mana profesija, bet (tikai) mīla, tālab atļaušos šo vaļību.
