Skats no izrādes. Guna Zariņa un Vilis Daudziņš.
Izrādē Ciniķi režisoru Vladislavu Nastavševu nodarbina terors un Krievija
Anatolijs Marienhofs, kura romānu Ciniķi Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis režisors Vladislavs Nastavševs, nav plaši pazīstams klasiķis. Viņa nozīme krievu literatūrā ir specifiska, un 1928. gadā Berlīnē pirmizdotie Ciniķi rāda, kāpēc - kā modernisma romāns darbs ir pārlieku reālistisks, bet tieši tik reālistisks, lai padomju Krievijā to drukāt būtu neiespējami un lai to kāri tvertu trimda un vēlāko laiku disidenti. Ciniķu darbība risinās Maskavā no 1918. līdz 1924. gadam, un to veido galvenā varoņa Vladimira piezīmes, kurās viņš fiksējis pārdomas par privāto dzīvi, sadzīves ainiņas, apziņā ielauzušos ziņu fragmentus par laikmetu - revolūciju, teroru, bailēm, absurdu, badu... Un autors var cik uziet taisnoties, ka tā domā viņa tēli, ne viņš pats. Ir apstākļi, kuros patiesību var teikt, tikai rēķinoties ar sekām.
