Scenogrāfe Ieva Kauliņa komūnas dzīvesveidu uz Nacionālā teātra skatuves ir iemiesojusi kā lielu halli, no kuras uz visām pusēm aizstiepjas durvju labirints — istabas, kurās norisinās varoņu privātā dzīve, ko skatītājam nerāda. Foto — Kristaps Kalns
Nacionālā teātra izrāde Komūna — kopā dzīvošanas prieks un sāpes
Interesanti, vai ne? Izrāde, kas ir par komūnu — absolūtu cilvēku kopību —, liek uzdot jautājumus par vientulību, izolētību. Kā cilvēkam ir dabiski dzīvot? Ko prasa mūsu daba, un vai to var mainīt?
Izrāde Komūna, ko Nacionālā teātra Lielajā zālē iestudējis Valters Sīlis, ir slavenā dāņu kinorežisora Tomasa Vinterberga un Mogensa Rukova luga. Jāuzsver, ka luga, jo Vinterbergs vēlāk uzņēma arī tāda paša nosaukuma filmu, kuras scenārijā iepriekš iezīmētās sižeta līnijas ir ieguvušas pavisam citus uzsvarus. Lugas stāsts ir pat klišejisks, bet labi uztverams arī sabiedrībā, kurā (atšķirībā no Dānijas) nav tradīcijas dzīvot komūnās. Ēriks un Anna manto māju, kurā Ēriks bērnībā ir juties nelaimīgs.
