Filmas vampīri atgādina kādas kulta pielūgsmē balstītas subkultūras pārstāvjus, kuri novērtē reivus un par savas hierarhijas virsotni ir izvirzījuši noslēpumainu Dzīvības koku. Publicitātes foto.
Mārča Lāča spēlfilma Mūžības skartie — komisks skats uz vampīriem
Nemirstība ir dāvana vai lāsts? Viss atkarīgs no tā, kam to jautājat. Ja raugāmies uz vampīrkino teritoriju, viennozīmīgas atbildes nav. Arī Latvijas kinoteātros nule iznākušajā melnajā komēdijā Mūžības skartie, ko režisējis Mārcis Lācis, katrs varonis mūžīgās dzīves ideju uztver atšķirīgi.
Arī pazīstamie kinovēstures vampīri Nosferatu, grāfs Orloks vai Drakula — okultās tumsas radības, posta un baiļu iemiesojumi —savu mūžīgo dzīvi un varu dažkārt izbauda, citkārt nīst. Gan Frīdriha Vilhelma Murnava 1922. gada kanoniskajā filmā Nosferatu, šausmu simfonija, gan cita vācu klasiķa Vernera Hercoga 1979. gada drāmā Nosferatu — nakts fantoms (kurā cita starpā izskanēja aicinājums no Vismāras doties uz Rīgu un nest postu tur) vampīri ir dēmonu mitoloģijas daļa.
