Gatis Gāga Vernera Heizenberga lomā. Foto — Gints Mālderis.
Lugas Kopenhāgena iestudējumā uz skatuves redzam divus neapstrīdamus fizikas ģēnijus un reizē - nožēlas vērtus gļēvuļus
Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās angļu dramaturga Maikla Feina lugas pamatā ir reāli fakti, kad 1941.gada rudenī pēc tikšanās Kopenhāgenā izjuka divu 20.gadsimta fizikas ikonu - Nīlsa Bora (Ģirts Krūmiņš) un Vernera Heizenberga (Gatis Gāga) - zinātniskā un personīgā draudzība.
Virspusēji skatoties, tandēma izjukšanas iemesli liekas triviāli un pašsaprotami - Heizenbergs tolaik sadarbojās ar Hitlera režīmu un strādāja pie Vācijas atomu pētniecības programmas, savukārt dāņu zinātnieks Bors, kurš turklāt bija pa pusei ebrejs, ienīda hitlerisko režīmu un bija sācis slepenu sadarbību ar sabiedrotajiem. Tomēr abu zinātnieku biogrāfiju pētniekiem palicis neatbildēts jautājums - kāpēc Heizenbergs ieradās apciemot savu bijušo skolotāju laikā, kad frontes līnija jau bija vairāk nekā skaidra, un kāda ir bijusi viņu sarunas būtība, it sevišķi tāpēc, ka abi pēckara gados to interpretējuši pilnīgi pretēji. Heizenbergs apgalvoja, ka ieradies brīdināt savu kolēģi par briesmām, ar ko draud Vācijā (un jebkurā citā valstī) veicamie atomu skaldīšanas pētījumi. Savukārt Bors uzskatīja šo vizīti par mēģinājumu viņu savervēt hitleriskās Vācijas atomprogrammas realizēšanai. Patiesību acīmredzot mēs vairs nekad neuzzināsim, bet šī intriga ļāvusi lugas autoram izvērst savu stāstījumu. Stāstu par izvēles brīvību un atbildību. Vai, precīzāk sakot, par bēgšanu no atbildības.
