Galvenajā lomā Nūmi Rapasa. Publicitātes foto.
Trilleris Islandes aitu kūtī — filma Jērs
Putojoša jūra un sulīgi zaļi plašumi skarbu kalnu pakājēs — Islandes gleznainā daba atgādina pasaku valstību, nevis reālu vietu. Šādas ainas pārpludina islandiešu režisora Valdimara Jouhansona debijas drāmu Jērs (oriģinālnosaukumā Dyrid jeb Zvērs). Jērs ir īsts (vai, izmantojot laikmeta žargonu, endēmisks) islandiešu kino: dabas varenība un noslēpumainība te spēlē gandrīz tikpat lielu lomu kā aktieri. Un Jouhansona — kādreizējā filmu tehniķa un elektriķa — veidotais darbs vēsta par dabas spēku, noslēpumainību un neizskaidrojamību.
Domā, ko gribi
Scenārijs tapis tandēmā ar pazīstamo islandiešu autoru un dzejnieku Sjounu, kurš rakstījis vārdus, piemēram, Larsa fon Trīra mūzikla Dejotāja tumsā dziesmām, vairākus gadu desmitus sadarbojies ar Bjorku. Sjouns un Jouhansons savā kopdarbā cilvēka un dabas mijiedarbi tver no mitoloģijas skatpunkta, proti, neizskaidrojamām lietām vai parādībām piedēvēt pārdabiskas spējas vai tās iemiesot pārdabiskās būtnēs.
