Ivo lomā Lembits Ulfsaks.
Kā igauņi bruģēja ceļu uz Oskariem
Esam gandrīz gaidīšanas «pusē» - līdz Oskaru pasniegšanai 22.februārī atlikušas trīs nedēļas. Lai gan nominācija Latvijai un Signes Baumanes izcilajai animācijas filmai Akmeņi manās kabatās šķita tik tuva kā vēl nekad, šogad ir labs iemesls ar nepacietību gaidīt ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanu, jo ārzemju filmu kategorijā pirmo reizi fināla piecniekā ir nominēta igauņu lente Mandarīni. Kā igauņiem tas izdevās, un vai Mandarīniem ir reālas izredzes uz prestižo zelta statueti?
Ziemeļnieki Gruzijā
Zazas Urušadzes režisētā lente ir pirmais Igaunijas un Gruzijas kopražojums, arī godpilni pirmā Oskaram nominētā Igaunijas un arī Baltijas reģiona lente. Mandarīnu stāsta centrā ir 1992.gada Krievijas un Gruzijas konflikts Abhāzijā, kas pašlaik sāpīgi rezonē ar notiekošo Ukrainā. Nomaļā Abhāzijas nostūrī vēl uzglūnošā kara neaizbaidīti kā pēdējie mohikāņi mīt divi igauņi - Ivo (igauņu aktiermākslas veterāns Lembits Ulfsaks) un Magnuss (Elmo Niganens). Viņi gaida palīgu rokas, lai nolasītu un pārdotu bagātīgo mandarīnu ražu. Kā domīgi novelk Magnuss: «Ne jau naudas dēļ ir žēl tādu skaistu ražu aizlaist zudībā.» Gleznainā citrusu audze draudīgā nemiera plosītajā vidē stāv kā sirreāls monuments un simbolisks dzīvības iemiesojums.
