Otto Zitmanis. Tu visu sabojāji. Tevi nevar atstāt vienu (2007). Fotoreprodukcija — Valdis Lavrinovičs, LNMM kolekcija.
Izstādē Pie Dzintara jūras ir tie paši mākslinieki, ko mēdzu pirkt sev un draugiem
Velns parāvis! - pateicu sev jau mirkli pēc tam, kad mani telefoniski uzrunāja no žurnāla Ir. Biju apsolījis rakstīt par iespaidiem, kādus guvu LNMM sarīkotajā izstādē Arsenālā ar visai lubisku, varētu teikt arī LIELisku, nosaukumu - Pie Dzintara jūras. Būs jāpērk biļete, bet tas politiķiem, arī bijušajiem, nepatīk.
Vairāk lamāties nebija vērts. Apsēdos un sāku krāt mēles galā visus tos teicienus, kas dažādos rakursos ņirb mākslu kritizējošos rakstos vēl no vēsturiskā materiālisma laikiem - «otas tvēriens», «pastozais triepiens», «lieliskā kompozīcija», «zaļā attiecība pret...», «autora individuālais pārdzīvojums» un tā joprojām. Kur nu vēl visi ismi un kadences, ko varētu piedēvēt jebkuram trieptajam darbam.
