Lēdijas Makbetas lomā Veronika Plotņikova, Makbets — Jevgēņijs Proņins. Foto — Kristaps Kalns.
Vienkāršotais Šekspīrs — Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde Lēdija Makbeta
Režisors Oļģerts Kroders reiz teica: ja lugā kas jāmaina, vajag ņemt citu lugu. Laikmetīgā teātrī tā, protams, ir pārspīlēta pozīcija, tomēr, ja mākslinieks kaut ko maina, vajadzētu saprast, kāpēc. Režisore Laura Groza, kas Mihaila Čehova teātrī izvēlējusies iestudēt nevis Viljama Šekspīra Makbetu, bet dramaturga Artūra Dīča versiju par lugu, uz šo jautājumu īsti neatbild.
Šekspīra Makbets ir brutāls. Viss sākas kaujas laukā, kur Makbets, varonīgākais no Skotijas karaļa Dunkana vīriem, asiņu klāts no galvas līdz kājām, atgriežas no cīņas. Kauja beidzas, asins lietus ne, jo Makbetu pievelk vara, taču tai ir savi likumi — tiklīdz esi spēris pirmo soli, apstāties nav iespējams. Tas, kā vara samaitā pat vislabākos, ir daudzu Šekspīra traģēdiju tēma, bet Makbets izceļ varas cenu individuālā līmenī. Cieš, protams, visa Skotija — tā tinas murgainā mijkrēslī, karš nerimst, neviens nespēj iemigt. Bet arī valdnieks, kas šo murgu radījis, dzīvo tajā, no dzīva cilvēka pārtopot aizvien deformētākā radījumā.
