Vai romāns Ūdens mirdzēšana ir aizsākums jaunam Noras Ikstenas stāstam?
Marijas ir visur. Dievmātes vārdā dēvē koka vai akmens statuetes baznīcās un ceļmalu lūgšanu vietās, Marijas vārdu nesušas kultūras vēsturē pazīstamas personības. Marija ir ļoti sievišķīgs vārds, tādu dod jaunām meitenēm, taču dievmāte Marija ir arī latviešu Māra, mistiski saistīta ar ūdeni vai matērijas jūru. Marija ir klātesoša, un laikam tieši šo sajūtu rakstniece Nora Ikstena vēlējusies panākt, dodot Marijas vārdu galvenajai varonei savā jaunākajā grāmatā Ūdens mirdzēšana. Marija ir vērotāja, viņa veic ceļu laikā un telpā, taču Marijas patiesi noietais ceļš ir pierakstīšana.
Grāmatas nodaļu nosaukumus veido vietvārdi, reizēm kartē, reizēm tikai iekšējo sajūtu ģeogrāfijā iezīmēti — Sēņu mežs, Merdževi, Putna acs, Sārnate, Atkritne. Daļa no grāmatā aprakstītajām vietām ir populāri tūrisma galamērķi — Phūketa Taizemē, Valensija Spānijā, Sīnāja jeb Mozus kalns Ēģiptē. Lai kāda vieta kļūtu par tūristu apmeklētu, tai vajadzīgs stāsts, saistīts ar cilvēka dzīves lielajām vērtībām, tad nu ceļotāja vēro, apstrīd, pārbauda vispārzināmo stāstu.
