Zigmunds Skujiņš.
Jaunā rakstnieka Otto Ozola grāmata Latvieši ir visur ir beletrizēts informācijas apkopojums, ko zināt nenāk par ļaunu
Manā jaunībā ziemas dienās, kad dzelzsdaļas salā nosarmoja baltas un, aizskartas ar roku, pierāva ādu kā ar visstiprāko līmi, lielie puikas provocēja mazos: «Pieliec mēli, redzēsi Rīgu!» Dzīves pieredze rāda: interesanta grāmata izdara tieši to pašu. Otto Ozola grāmata pielipinājusi daudzus lasītājus. Vai tas nozīmē, ka latviešu prozā radies jauns šedevrs? Ar galējiem secinājumiem jāmētājas apdomīgi. Es sacītu: esam ieguvuši (kas arī nenotiek bieži!) veikli un sakarīgi uzrakstītu beletrizētu informācijas apkopojumu par to, ko zināt nenāk par ļaunu. Ozola vēstures tēmu risināšanas literārās kvalitātes tvēriena pretstats, manuprāt, ir Jāņa Lejiņa vēsturisko romānu sērija par cīņām Tālavā XIII gadsimtā.
