Ilzes Burkovskas–Jakobsenas filmā Kleitas divas galvenās varones ir norvēģu un latviešu mazpilsētu skolnieces un divas otrā plāna varones — viņu mammas. Preses foto
Kādas sociālās tēmas interesē dokumentālistus un kādas filmas viņi veido
Dīvaiņu vai izcilību portreti, kuriozu fiksējumi, vēsturiskas skices un poētiski gleznojumi - tāds ir lielākās daļas kinodokumentālistu piedāvājums, kas saņēmis atbalstu Nacionālā kino centra (NKC) pēdējā ikgadējā konkursā. No 13 finansētajām filmām tikai divas stāsta par sabiedriski akūtām tēmām: Daina Rašenbauma veido filmu par četriem izkaisītās sklerozes slimniekiem Dānijā, bet režisora Andra Gaujas filma Ģimenes lietas par brāļa un māsas incestu sociāli nelabvēlīgos Latvijas lauku apstākļos sacēlusi skandālu jau pirms oficiālās pirmizrādes septembrī. Šī filma un tās rezonanse mudināja pētīt, vai top arī citas filmas par sociālām tēmām.
VAI VIEGLI BŪT JAUNAM?
Lai arī jaunais režisors Andris Gauja noliedz, ka viņa nākamais darbs Mācību gads par kādas Rīgas internātvidusskolas skolēniem līdzinātos leģendārajai Vai viegli būt jaunam?, tomēr tematiska līdzība ir - vispirms jau uzstādījumā, kas perfekti atbilst Jura Podnieka filmas nosaukumam. «Tas būs stāsts par vienu gadu vienas klases dzīvē. Skola ir tikai vieta, kur krustojas šīs personības. Viņiem ir 16-17 gadu. Ir ģimene. Rodas pirmās attiecības. Galvenie varoņi ir kādi trīs jaunieši, kuri atrodas situācijā, kas liek viņiem būt pieaugušākiem nekā vienaudžiem, kas dzīvo siltākā ligzdā.»
