Kadrs no Pītera Grīneveja filmas Eizenšteins Gvanahvato.
Četri spilgti iespaidi Berlīnes kinofestivālā
Ļaudis, kas biļešu rindā gatavi nakšņot, Vima Vendersa godināšana un «pārdegusī» zvaigzne Džeimss Franko ir tikai daži no aizvadītā Berlīnes kinofestivāla spilgtākajiem iespaidiem. Berlināles 65.gadskārtai noslēdzoties ar Irānā apspiestā režisora Džafara Panahi filmas Taksometrs (Taxi) uzvaru, festivāls kārtējo reizi nodemonstrēja, ka nemainīgi turpina sekot līdzi pasaules sociālpolitiskajiem procesiem. Taču šādus komplimentus saņem arvien mazāk festivāla filmu, un jāsāk bažīties, vai Berlināles direktora, šķelmīgā Dītera Koslika gandrīz 15 gadus garais «valdīšanas» laiks nav sevi izsmēlis.
Uzkrītoši švaka atklāšanas filma (Izabellas Koiksetas Neviens negaida nakti / Nobody Wants the Night), pazīstamu režisoru un aktieru lentes, kas drīzāk izvēlētas slavenību klātesamības, nevis satura dēļ, un visbeidzot parodisks ķīniešu kino murgs (Lodēm līdzi / Gone With the Bullets), ko kāda žurnāliste pelnīti nodēvēja par offensive stupidity*, ir tikai daļa no vilšanos sagādājušās konkursa programmas, kuras atlases kritēriji kļūst jo gadu, jo neskaidrāki.
