NULL.
100 gadu pēc poļu zinātnieka bēgšanas no sarkanā terora viņa romāns izdots latviski
Pirmo lielo alus darītavu Rīgā 1796. gadā ierīkoja Gustavs Kuncendorfs, bet Antonijs Ferdinands Osendovskis Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.-1920. gadā mājupceļu no Sibīrijas spiests meklēt cauri Ķīnas ietekmes zonā esošajām zemēm Mongoliju un Tibetu. Tieši tik ačgārnā veidā, ar atsauci uz Jura Boiko un Hardija Lediņa operu Kuncendorfs un Osendovskis, manu uzmanību piesaistīja pagājušā gadsimta sākuma poļu ceļotāja, žurnālista, ķīmiķa Osendovska ģeogrāfiskais romāns Cilvēku, zvēru un dievu zemē, kas nesen iznācis arī latviski (tulkots 19 pasaules valodās).
Jāteic, ka ačgārnība vispirmām kārtām ir paša autora biogrāfijā un laikmeta vēsturiskajos notikumos: grāmata Cilvēku, zvēru un dievu zemē pirmo reizi iznāca 1921. un 1922. gadu mijā angļu valodā Ņujorkā. Tur noslēdzās viņa aprakstītais mājupceļš no Sibīrijas, bēgot no padomju terora. Aculiecinieka stāsti par nežēlību, ar kādu Āzijā tika ieviests «sarkanais» režīms, arī ir izskaidrojums, kāpēc Henrika Senkēviča laikabiedra, otra visu laiku populārākā poļu rakstnieka, darbi netika tulkoti padomjlaikā, un latviski iznāk ar gandrīz gadsimta novēlošanos.
